Kultūrvēsturiska konference “Piebalgas žurme” Vecpiebalgā 

Piebalga, vēsturiskais Piebalgas novads ir slavens, atpazīstams, dižs. 2023. gadā Piebalgas kultūrtelpa kā vērtība iekļauta Nacionālajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Taču šķietami mūžīgs ir arī Piebalgas unikalitātes, Piebalgas brīnuma noslēpums. Vai tas ir kāds īpašs Piebalgas kods, vai tā ir lielā vēstures nejaušība , vai tas vispār ir kāds noslēpums? Kā to atklāt, un vai Piebalgu var arī “atkodēt”? Tie ir jautājumi uz kuriem jāatbild, lai ietu uz priekšu un tie ir arī droši vien visbiežāk uzdotie jautājumi Piebalgā un Piebalgai.  

Lai plašākai sabiedrībai atklātu, atgādinātu  Piebalgas unikalitātes cēloņsakarības un rosinātu tās  izprast, Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre”  š.g. 26. jūlijā Vecpiebalgā organizē kultūrvēsturisku konferenci “Piebalgas žurme.”  Žurme ir Piebalgas izloksnes vārds, ko mūsdienās lieto vien retais. Īsi skaidrojot vārda nozīmi, tā ir vienkārša- enerģija, mundrums. Taču konferences kontekstā tas ir viens no t.s. “Piebalgas brīnuma” noslēpumu stūrakmeņiem.  

 Ikvienam latvietim ir pazīstams Brāļu Kaudzīšu, Kārļa Skalbes, Emīla Dārziņa un daudzu citu Piebalgas personību vārds un devums. Tāpat vairāk vai mazāk, tomēr katrs ir kaut ko dzirdējis par zemes mērīšanu Piebalgā. Taču ne jau šie dižgari un populāri notikumi vien ir Piebalgas slavas kaldinātāji. Līdzīgi kā dārgu (un nereti slepenu) recepšu sastāvā ir daudz būtisku komponentu, kuri tikai zināmos savienojumos un kombinācijās rada vajadzīgo efektu, tā arī Piebalgas zemes sāls ir procesu un personību kopumā. 

Konferences referenti- Dr.philol. Ausma Cimdiņa, Dr.habil.med. Jānis Vētra, Dr.hist. Tālis Vigo Pumpuriņš, Mg.paed. Jānis Polis, Mg.hist. Edgars Žīgurs, Mg.hist. Gints Skutāns, novadpētniece Vēsma Johansone un Piebalgas muzeju speciālisti pievērsīsies kā dažādu mītu interpretācijām, tā vēstīs par plašākai publikai mazāk zināmiem, taču būtiskiem vēstures notikumiem, procesiem, personībām. Diskusijās mēģinās atrast Piebalgas noslēpuma atminējumu. Konferences izstādē PMA “Orisāre” eksponēs krājuma jaunieguvumus un citas vērtības. To vidū vecākā zināmā karte latviešu valodā- 1831. gada Piebalg-Orisare Pastorat zemju plāns.  

Konferenci finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. 

Laipni aicināts ikviens interesents!