Leģendārā „Kalna Kaibēnu” zīmīte
Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” „Kalna Kaibēnu” muzeja kolekcijā, daudzu dokumentu vidū glabājas izbalējusi, 2 nagliņu vai piespraužu caurdurta zīmīte.
Vācu valodā uz zīmītes vienas puses tiek lūgts saudzēt muzeju un apakšā kāda vācu karaspēka komandiera paraksts, bet otrā pusē teksts krievu valodā liecina, ka ieeja šajā muzejā aizliegta un apakšā kāda krievu karaspēka komandiera paraksts. Šī zīmīte ir vienīgais dokuments, ko muzeja darbinieki Anna un Teodors Zvaigznes varēja izmantot pret iespējamiem lazaretes vai naktsmītnes ierīkotājiem memoriālajā ēkā, pret muzeja uzspridzināšanu vai izdemolēšanu 2.pasaules kara beigu posmā.
Zīmītes tapšanas stāsts (kurā leģendas un fakti savijušies šobrīd jau neizšķetināmā veselumā) ir šāds:
1944.gada 20. septembris, Vecpiebalga. Viena no drūmākajām dienām Vecpiebalgas vēsturē, jo šajā dienā, 2.pasaules kara laikā, vācu karaspēks atkāpjoties uzspridzina Vecpiebalgas baznīcu.
Bet pirms tam šī paša karaspēka kāda daļa ir iegriezusies „Kalna Kaibēnos”, kur kopš 1929. gada ir Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs, te muzeja ekspozīciju iekārtojis pats Matīss Kaudzīte. Kopš rakstnieka nāves 1926.gadā viss stāv savās vietās un viņa iedibinātajā kārtībā. Karaspēka daļas komandieris ir pārsteigts par to, ka šādā „nekurienē” ir muzejs. Tomēr tas nav vienīgais pārsteigums šajā mājā, kur kara nestais vācietis iegriezies. Ieejot mājā skatam paveras Šveices un Vācijas kalnu ainas litogrāfijās, ik uz soļa jaušama Eiropas kultūras klātbūtne suvenīros, grāmatās, telpu iekārtojumā un apdarē. Bet īstens kultūršoks karotāju sagaida 2.stāvā, kur guļamistabas sienu rotā 168 mazas, ierāmētas ģīmetnes. Šīs sejas vācu karavīram ir pazīstamas, tur ir gan Eiropas dižākie domātāji, gan filozofi, mūziķi, dzejnieki un rakstnieki. Un starp tiem, kā vēsta leģenda, vācietis atrod kādu savai dzimtai piederīgu personību. Tas iekarotājam ir neiedomājams pārsteigums. Sajūsmināts par savas tautas un dzimtas godināšanu svešā zemē un lauku sētā, komandieris izlemj ēku saudzēt. Uz vienkārša līniju papīra uzrakstījis tekstu ar lūgumu šo vietu saudzēt, viņš piesprauž zīmīti pie muzeja galvenajām durvīm un dodas projām uz neatgriešanos.
Sekojošās krievu armijas vizīte „Kalna Kaibēnos” beidzas ar krievu karaspēka daļas komandiera pvēli, kas krievu valodā uzrakstīta otrā zīmītes pusē: „Rakstnieku Kaudzīšu muzejs. Ieeja aizliegta” un paraksts.
Divas karojošas lielvaras vienojas kultūras saglabāšanas labā „Kalna Kaibēnu” priekšā.
Un vēl tas ir stāsts par sirmā muzeja darbinieka, tautā dēvēta par Zvaigznestēvu, drošsirdīgo roku, kas pasniedza krievu komandierim vācieša rakstītās zīmītes otru pusi.
Tā ir „Kalna Kaibēnu” uzvara.
Bet izbalējusī zīmīte uz mūžīgiem laikiem glabā vācu un krievu iekarotāju roku pieskārienu un stāstu par drosmīgiem, bezbailīgiem un pašaizliedzīgiem piebaldzēniem, muzeja darbiniekiem.
Pensionētais skolotājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, publicists Teodors Zvaigzne, un viņa sieva Anna Zvaigzne muzejā strādāja no 20.gs. 40.gadiem līdz 1963.gadam. „Nepareizās” biogrāfijas dēļ T. Zvaigzne nebija muzeja štata darbinieks, bet viņa sieva bija pieņemta par apokopēju. Kaut reāli viņi bija muzeja pārziņi un speciālisti, apkopēji un sargi.
