Attēlā: Matīss Kaudzīte "Kalna Kaibēnu" dārzā 20.g.s 20.gadu sākumā. ORIS KK3259

• 1868. g. Bija jāiztur ļoti grūts gads saukts vispāri par "sauso gadu". Lietus nelija līdz rudzu sējas laikam. Saule lēca un gāja pa dūmakām iesarkana un bez spožuma, jo meži un purvi dega mēnešiem, piepildīdami gaisu ar dūmiem. Maize bija dārga, pat nedabūjama. Par 6000 rubļiem pagasta naudas gan nopirka Pēterburgā rudzus, tomēr nedabūja vis ikkurš cik gribēja, bet tik vien, cik piešķīra. Jāmaksā bija par rudzu pūru trīs rubļi, kāda cena bijusi pēc nostāstiem tikai neatminamos bada laikos (trīs dālderi). Uzauga visai ļoti maz, kāpēc vajadzības sacēlās stipri lielas, bet naudas līdzekļu trūka...

• 1884.g. Šī vasara bija stipri sausa, no kā laukaugļi dabūja daudz ciest. 7.jūlijā izbraucām ar brāli Reini ceļot pirmoreiz pa Vāciju un Šveiciju.

• 1901.g. Vasra bija stipri sausa un karsta, kāpēc lauku un dārzu auglība izdevās tikai pa vidam. Rudzu sēja nokavējās aiz liela sausuma, jo tikai augusta beigās sāka drusku līt. Dažos dārzos bija daudz ābolu, bet dažas šķirnes sāka stipri nobirt. Akās un jo vairāk dīķos ūdens pietrūka pavisam...

• 1905. Pēc trim ļoti slapjām vasarām atnāca viena pasausa, pat pārāk sausa. Vasaras sēja laikā nesadīga vai nevarēja augt. (..) Lini cieta no stipra sausuma... Rudzi (..) vēlu sētie - bija nožēlojami. (..) Vasarājas labība izdevās puslīdz ražena un graudi bija labi. Kartupeļu raža iznāca sevišķi bagāta.

• 1914. Vasara sausa, aiz ko stiprākās vietās nedabūja laikā iesēt rudzus.