Kārlis Melbārdis (Kārlis Teodors Aleksandrs Jēkaba dēls) bija inženieris- ģeologs. Dzimis 1889.g. "Augstlīčos" Vecpiebalgā. Beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu (1904), beidzis Rīgas F. Germana reālskolu (30.05.1908.), Maskavas Konstantīna zemes ierīcības institūtā. Strādājis dažādās naftas kompānijās,  pildījis galvenā ģeologa, pārvaldnieka, direktora- rīkotāja amatus:

topogrāfs The Ural Caspian Oil Corporation Gurjevā(15.07.1911-21.12.1921), Diadema Argentina (1925-1929), De Bataafsche Petroleum Maatschappij (1929-1938) Urālos, Argentīnā utt. Runājis 6 valodās- latviešu, krievu, vācu, franču, angļu un spāņu.

Nopelnīto naudu ieguldījis "Vīndedzēs"- saimniecībā Vecpiebalgā. Uzbūvējis tur motordzirnavas. 

Izsūtīts 1945.g., atgriezās 1956.g.  Pēc izsūtījuma sākumā nedrīkst dzīvot savās mājās, dzīvo Taurenē, vēlāk tomēr saņem atļauju atgriezties Vecpiebalgas "Vīndedzēs", kur nodzīvo līdz mūža galam.

Pirmā sieva Olga Jursons (5.02.1890.-

Sieva Antonija Melbārde (dz. Bucens, 17.07.1893) Kārli no Sibīrijas gaidīja mājās 11 gadus. 

Muzeju apvienība glabā ļoti daudz vēstuļu no draugiem, izsūtījuma biedriem, novadniekiem, radiem, kas adresētas gan Kārlim Melbārdim, gan viņa sievai Antonijai. Vēstules rakstītas pamatā 20.gs. 50., 60.gados. Lai gan pagājis ļoti ilgs laiks un cerības, ka kādās mājās varētu būt saglabājušās Antonijas vai Kārļa Melbārža vēstules, ir mazas, tomēr iespējams tas ir. Būsim ļoti pateicīgi, ja saņemsim ziņas par šādu vēstuļu esamību. Tāpat arī fotogrāfijas, kurās redzami Melbārži.